Šī intervija ir iedvesmojošs stāsts par Lindu Havrļikovu, lauksaimnieci, aitu audzētāju un dizaineri no Čehijas, kura apvieno ilgtspēju, modi un pašpietiekamību. Pēc studiju beigšanas modes dizainā un noguruma no straujā tempa Linda atgriezās pie savām lauku saknēm, lai dzīvotu vienkāršāk un neatkarīgāk. Motivēta ar savu apņemšanos ievērot ilgtspēju, viņa nodibināja uzņēmumu, kas ražo vilnas audumus no tuvumā esošo aitu vilnas, kas parasti tika izmesta. Linda izceļ izturību un sirsnību gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē, stāstot par savu pieredzi kā sievietei uzņēmējai, par intelektuālā īpašuma nozīmi viņas uzņēmumā un par savām nākotnes perspektīvām ilgtspējīga dizaina jomā.
- Pastāstiet mums par savu izcelsmi, savu personīgo stāstu
Mani sauc Linda Havrļikova, un es esmu dizainere, lauksaimniece un aitu audzētāja. Esmu dzimusi Čehijas laukos mežu tuvumā un starp dzīvniekiem. Taču bērnībā es vēlējos būt starp cilvēkiem un sapņoju kļūt par modes dizaineri. Tāpēc es studēju modes dizainu divās Čehijas universitātēs un pagājušajā gadā pabeidzu doktorantūras programmu Arhitektūras, mākslas un dizaina universitātē Prāgā, iegūstot tēlotājmākslas specialitāti. Tomēr, tiklīdz iepazinu ātrās modes pasauli, sapratu, ka tas nav mans dzīves vai radīšanas stils. Tāpēc pēdējos studiju gados es atgriezos dzīvot lauku vientulībā. Man sāka patikt dzīvot laukos, un tagad es saimniekoju pašpietiekamības garā ar aitu ganāmpulku un citiem dzīvniekiem. Es turpinu savu senču darbu kā piektā paaudze. Savā darbā, tāpat kā dzīvē, esmu uzticīgs idejai par videi draudzīgu saimniekošanas veidu.
- Kas iedvesmoja jūsu uzņēmuma izveidi un kā radās jūsu uzņēmuma koncepcija?
Studiju laikā mani vienmēr interesēja tekstilizstrādājumu izcelsme, ar kuriem es strādāju, un tas mani noveda pie jautājuma, vai Čehijā ir tekstilizstrādājumi, kuriem nav jāceļo pāri puspasaulei, lai nokļūtu šeit. Tāpēc es sāku meklēt jebkādas vietējās izejvielas, kas varētu būt pieejamas, un uzņēmumus, kuri būtu gatavi sadarboties. Man radās ideja pārstrādāt vietējo aitu vilnu, no kuras 80 % tiek izmesti. Es izgudroju dažus oriģinālus vilnas audumus, kurus tagad ražo Čehijas tekstilrūpnīcās. Vēl viens pagrieziena punkts manā darbā (un dzīvē) bija tieši tas, ka, tuvojoties skolas beigām, man pamazām radās vēlme atgriezties laukos. Tāpēc sāku domāt par to, kā varētu apvienot divas šķietami pretējas lietas - modes dizainu un dzīvi pamestā saimniecībā. Rezultātā es tirgū esmu ieviesusi produktus, kuru pievienotā vērtība ir tas, ka aiz tiem ir vesels radīšanas stāsts. Stāsts, kas seko virzienam, kurā mani ir aizvedusi mana personīgā dzīve.
"Intelektuālais īpašums man palīdz saglabāt mana zīmola unikalitāti, oriģinalitāti un autentiskumu".
- Kādā veidā intelektuālais īpašums saskan ar jūsu uzņēmējdarbības mērķiem un uzdevumiem?
Intelektuālais īpašums ir ļoti cieši saistīts ar manu kā dizainera darbu. Tas man palīdz aizsargāt ne tikai izstrādājumus, bet arī visu mana apģērbu zīmola koncepciju, tostarp dzīvesveidu, uz kura tas ir veidots, un citas darbības. Tas palīdz man saglabāt tā unikalitāti, oriģinalitāti un autentiskumu. Tā kā zīmola veidošanā es ieguldīju daudz fizisku un garīgu pūļu, šāda veida aizsardzība man zināmā mērā ir drošība, ko mūsdienu pasaulē nav viegli atrast. Es arī uzskatu, ka zīmola preču zīme piešķir zīmolam nopietnību.
- Vai jūs kā sieviete uzņēmēja esat saskārusies ar kādiem īpašiem izaicinājumiem un kā jūs ar tiem tiekat galā?
Kā jauna sieviete es vienmēr mācos ko jaunu. Es strādāju kopā ar ekspertiem, kuri lielākoties ir vīrieši un šajā nozarē darbojas jau daudzus gadus, tāpēc mūsu dialogs reizēm var būt patiešām izaicinošs. Piemēram, es joprojām mācos būt pārliecināta par savu amatu, kā arī par savām zināšanām un uzticēties sev. Turklāt, salīdzinot ar lielajiem Čehijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem, es esmu ļoti maza uzņēmēja. Taču, man par pārsteigumu, man ir izdevies ieņemt godpilnu vietu to vidū. Un kā man tas izdevās? Es pat nezinu, ha ha!
- Kādus pasākumus, jūsuprāt, var veikt, lai dotu iespēju un iedvesmotu sievietes uzņēmējas?
Es domāju, ka tas lielā mērā ir saistīts ar pašas sabiedrības uzstādījumu, kas uzaugusi atšķirīgos apstākļos. Es redzu, cik ļoti sabiedrība pamazām mainās. Jaunā paaudze visam pieiet pavisam citādi nekā vecākā paaudze, un tāpēc tā ir daudz atvērtāka pret sievietēm uzņēmējām. Tāpēc, manuprāt, visnozīmīgākās pārmaiņas notiks tieši tāpēc, ka sieviešu skaits šajā jomā turpinās pieaugt un tās kļūs par neatņemamu, varbūt pat nepieciešamu tās sastāvdaļu.
- Kādu padomu jūs dotu citām topošajām sievietēm novatorēm, kuras apsver iespēju uzsākt savu uzņēmējdarbību?
Esiet drosmīgas, neatsakieties no saviem sapņiem un mērķiem. Iespējas ir bezgalīgas.
- Kādas prasmes ir nepieciešamas uzņēmējiem, jo īpaši sievietēm, lai viņu uzņēmējdarbības ceļš būtu veiksmīgs?
Atkal es teiktu, ka drosme, kas uzņēmējdarbībā kopumā ir svarīga gan sievietēm, gan vīriešiem. Runājot par sievietēm, es pati esmu mājsaimniece, papildus tam, ka vadu uzņēmumu, tāpēc patiešām apbrīnoju visas sievietes, kuras papildus darbam rūpējas par ģimeni, bērniem vai mājsaimniecību. Tāpēc neatlaidība ir vēl viena veiksmīgas sievietes nepieciešamā īpašība. Man personīgi patīk pieiet lietām ar pazemību, neatkarīgi no tā, vai tas ir kaut kas, kas ir izdevies, vai kaut kas, kas izrādījies solis malā.
- Kādi ir jūsu nākotnes centieni? Kur jūs redzat savu uzņēmumu pēc 10 gadiem?
Es negribu būt pārāk konkrēts, bet man ir svarīga mana apģērbu zīmola un sadarbības stabilitāte. Tāpat es gribētu, lai pēc 10 gadiem pozitīvi mainītos domāšana par mūsu vietējo aitu vilnu un uzplauktu šīs izejvielas, kas mūsdienās joprojām tiek uzskatīta par nevēlamiem atkritumiem, pareiza pārstrāde.
Iepazīstieties ar Lindas zīmolu viņas īpašajā tīmekļa vietnē!