Vienotā tirgus 30. gadadienā ir svarīgi atcerēties, ka tas ne vienmēr ir bijis šāds. Pirms vienotā tirgus izveides uzņēmumiem, dizaineriem un inovatoriem Eiropā bija jāsaskaras ar sadrumstalotu un neviendabīgu intelektuālā īpašuma sistēmu, un nebija pārliecības, ka viņu intelektuālā īpašuma tiesības, kas reģistrētas vienā dalībvalstī, tiks atzītas citā.
Atskats pagātnē
Vienotais tirgus tika izveidots 1993. gada 1. janvārī pēc Vienotā akta parakstīšanas 1987. gadā un Māstrihtas līguma 1992. gada 7. februārī. Tas veiksmīgi likvidēja šķēršļus preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla apritei, vienlaikus piedāvājot neskaitāmas iespējas miljoniem uzņēmumu un patērētāju Eiropā. Intelektuālā īpašuma nozīme šajā procesā bija skaidra jau tad, kad tika formulēta vienotā tirgus ideja. Baltajā grāmatā "Iekšējā tirgus izveides pabeigšana" 1985. gadā tika norādīts, ka atšķirības intelektuālā īpašuma tiesību aktos tieši un negatīvi ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību un "uzņēmumu spēju uzskatīt kopējo tirgu par vienotu vidi savai saimnieciskajai darbībai".
Dokumentā tika uzsvērts pirmais nepieciešamais solis, lai panāktu lēmumu par Kopienas preču zīmi un priekšlikumu par valstu preču zīmju tiesību aktu konverģenci. Baltajā grāmatā bija paredzēts, ka šie priekšlikumi dos ievērojamas priekšrocības: Eiropas uzņēmumiem atvērsies jauni tirgi, jo tie ar vienu pieteikumu varēs iegūt vienu preču zīmi, kas attieksies uz visām dalībvalstīm. Nepieciešama šā procesa sastāvdaļa: Eiropas Komisijas priekšlikums par jauna "Kopienas preču zīmju biroja" izveidi.
Eiropas uzņēmumiem vēl būs jāgaida daži gadi, līdz priekšlikums tiks īstenots. Tomēr gadu pēc vienotā tirgus izveides 1994. gadā Alikantē, Spānijā, tika izveidots EUIPO . Mūsu nosaukums tolaik bija Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs.
EUIPO - vienotā tirgus veiksmes stāsts
Vienotā tirgus piemērs ir stāsts par EUIPO un daudzajām priekšrocībām, ko tā izveide ir devusi ES uzņēmumiem. Nodrošinot, ka intelektuālā īpašuma (piemēram, preču zīmju, dizainparaugu un patentu) radītāji un īpašnieki var aizsargāt un gūt peļņu no saviem darbiem visā ES, intelektuālā īpašuma sistēmai ir bijusi nozīmīga loma vienotā tirgus izveidē. EUIPO, ES preču zīme (EUTM) un Kopienas dizainparaugs (reģistrēts Kopienas dizainparaugs) ir izcili panākumu piemēri; tie īsteno sākotnējo vīziju par šķēršļu novēršanu uzņēmumiem, ļaujot tiem reģistrēt savu intelektuālo īpašumu visā ES ar vienu pieteikumu. Šodien mēskatru gadureģistrējam aptuveni 150 000 preču zīmju un vairāk nekā 80 000 dizainparaugu .
Turklāt, arvien vairāk saskaņojot valstu intelektuālā īpašuma tiesību aktus, samazinās neskaidrības, palielinās noteiktība un uzņēmumiem ir vieglāk attīstīties ES. EUIPO ir bijis neatņemama šā saskaņošanas procesa sastāvdaļa, palīdzot radīt vienādus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, veicinot inovācijas un radot pievienoto vērtību intelektuālā īpašuma jomā uzņēmumiem un iedzīvotājiem Eiropā un ārpus tās.
Šie centieni tika uzsvērti nesen publicētajā 2023. Vienotā tirgus gada pārskatā. Tajā Eiropas Komisija uzsver intelektuālā īpašuma tiesības kā vienu no galvenajiem vienotā tirgus sekmīgas darbības veicinātājiem un atzinīgi vērtē EUIPO lomu intelektuālā īpašuma aizsardzībā tās 30 gadu pastāvēšanas laikā. pašlaik plašie centieni izveidot vienoto patentu sistēmu, ko paredzēts uzsākt 2023. gada 1. jūnijā, vēl vairāk stiprinās vienoto tirgu, nodrošinot Eiropas novatoriem jaunu instrumentu sava intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Pateicoties vienotai aizsardzībai visās iesaistītajās valstīs, tā nodrošinās milzīgas izmaksu priekšrocības novatoriem un samazinās administratīvo slogu. Lai gan EUIPO nav tieši iesaistīts vienotās patentu sistēmas izveidē, tas liecina par pastāvīgu nepieciešamību turpināt saskaņot intelektuālā īpašuma tiesību aktus visā ES.
Visu rakstu lasiet šeit.