Ja domājat par Perpiņjanu (Francija), domas uzreiz aizķeras pie tās satriecošajām rotaslietām, kas ir labi iedibinātu izcilības tradīciju rezultāts. Līdzīgi arī, dodoties uz Zolingenu (Vācija) un ieraugot vietējos veikalos izliktos slavenos galda piederumus, jūs drīz vien sapratīsiet, ka šie priekšmeti iemieso gadsimtiem ilgus amatniecības prasmeσ.
Varbūt nezināt, ka, tāpat kā citi amatniecības un rūpniecības izstrādājumi, gan Garnet de Perpignan (rotaslietas), gan Schneidwaren aus Solingen (galda piederumi) ir aizsargāti kā ģeogrāfiskās norādes ("ĢN").
ĢN ir īpašs intelektuālā īpašuma ("IĪ") veids, kas aizsargā to produktu nosaukumu, kuriem ir konkrēta ģeogrāfiskā izcelsme un kuriem piemīt noteikta reputācija vai īpašības, kas saistītas ar šo izcelsmes vietu. Ar ĢN aizsargātā nosaukuma lietošana ir paredzēta tikai ražotājiem, kas nāk no attiecīgā apgabala un ražo konkrētu produktu saskaņā ar noteiktiem noteikumiem un standartiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, granāta rotaslietu ražotājs, kas atrodas ārpus Perpiņānas apgabala, nevar izmantot nosaukumu "Garnet de Perpignan" saviem izstrādājumiem. Visticamāk, papildus tam, ka šādi izstrādājumi netiks ražoti Perpiņānā, tie arī tiks ražoti saskaņā ar citiem noteikumiem, nevis tiem, kurus ievēro Perpiņānas juvelierizstrādājumu ražotāji.
Kā amatniecības un rūpniecības ražojumus šodien aizsargā kā ĢN
Eiropā sākotnēji ĢN aizsardzība bija vērsta uz lauksaimniecības produktiem, tostarp pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Eiropas Savienībā ("ES") ir spēkā plaši tiesību akti, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu aizsardzību. Tādi nosaukumi kā Hånnlamb (jēra gaļa no Gotlandes apgabala Zviedrijā) un Beurre d'Ardenne (sviests no Ardenu apgabala Beļģijā) ir piemēri reģistrētām lauksaimniecības ĢN ES.
Bet kas notiek, ja aizsargājamie nosaukumi ir amatniecības un rūpniecības produktu nosaukumi? Pašlaik tādu produktu nosaukumus kā naži un galda piederumi, juvelierizstrādājumi, mēbeles, porcelāns un keramika, kā arī mežģīnes var aizsargāt atsevišķās ES valstīs kā ĢN saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Pēc tam, kad tiesa slavenā kārtā atteicās piešķirt Laguioles pilsētai tiesības nepieļaut "LAGUIOLE" kā preču zīmes reģistrāciju, 2014. gadā Francija pieņēma likumu, kas ļauj aizsargāt amatniecības un rūpniecības izstrādājumus, izmantojot akreditācijas procedūru, ko pārvalda valsts intelektuālā īpašuma birojs (INPI). Šā likuma rezultātā Francijā jau ir reģistrētas daudzas amatniecības un rūpniecības ĢN, no kurām pirmās ir Siège de Liffol (krēsli, reģistrētas 2016. gadā), Granit de Bretagne (granīts, reģistrētas 2017. gadā) un Limoges Porcelain (porcelāns, arī reģistrētas 2017. gadā).
Kas notiek ES?
Lai gan citās valstīs ir ieviestas sistēmas, kas ir līdzīgas Francijas sistēmai, pieejamā aizsardzība dažādās ES valstīs ievērojami atšķiras, un pašlaik nav tiesiskā regulējuma, kas ES līmenī īpaši aizsargātu amatniecības un rūpniecības ĢN.
Kopš 2011. gada Eiropas Komisija apsver iespēju paplašināt ĢN aizsardzību, lai tā aptvertu gan lauksaimniecības, gan amatniecības, gan rūpniecības produktus. Diskusijas par ES sistēmu amatniecības un rūpniecības ĢN pēdējos gados ir kļuvušas intensīvākas. Tas ir arī tāpēc, ka ĢN nav tikai "tiesības". Tās ir instrumenti, kas nodrošina vietējās ražošanas ekonomisko dzīvotspēju. Šīs tiesības arī stiprina saikni starp produktu un citām vietējām darbībām, piemēram, kultūras pasākumu, tūrisma un mākslas veicināšanu.
2020. gadā Eiropas Komisijas pasūtītais pētījums gan atklāja, ka amatniecības un rūpniecības ĢN aizsardzība kopumā būtu izdevīga gan patērētājiem, gan ražotājiem, vienlaikus atbalstot arī reģionālo attīstību. Ir skaidrs, ka ĢN var atbalstīt ilgtspējības mērķus un palīdzēt vēl vairāk aizsargāt kultūras mantojumu. Šajā ziņā tās varētu arī palīdzēt noteikt aprites ekonomikas mērķus, kas ir vairāku ES politiku pamatā.
Turpmākā nākotne
Aptaujas liecina, ka arī COVID-19 pandēmijas rezultātā patērētāji Eiropā arvien vairāk interesējas par ilgtspēju un to, cik svarīgi ir gan izdarīt "zaļāku" izvēli, gan atbalstīt vietējos uzņēmumus. Amatniecības un rūpniecisko ĢN aizsardzībai var būt liela nozīme šajā procesā. Turklāt atšķirīgās pieejas dažādās ES valstīs var radīt berzes ES iekšējā tirgus darbībā. Abi aspekti var veicināt vēl intensīvāku diskusiju par ES sistēmas ieviešanu, lai kā ĢN aizsargātu ne tikai lauksaimniecības produktus, bet arī amatniecības un rūpniecības ražojumus.
Eiropas Komisija 2020. gadā paziņoja, ka tā varētu ierosināt tiesību aktus, lai ieviestu ES mēroga sistēmu ģeogrāfiski saistītu amatniecības un rūpniecības izstrādājumu aizsardzībai. Nesen tika prezentēts likumdošanas priekšlikums.
Tātad, kāda būs amatniecības un rūpniecības izstrādājumu nākotne? Iespējams, ka ES vairāk iesaistīsies un tiks izstrādāts īpašs tiesiskais regulējums, lai tos aizsargātu kā ĢN ES līmenī. Sekojiet līdzi!
Eleonora Rosati ir Itālijā diplomēta juriste ar pieredzi autortiesību, preču zīmju, modes un interneta tiesību jomā. Dr. Eleonora Rosati ir intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesību profesore, Intelektuālā īpašuma un tirgus tiesību institūta (IFIM) direktore un Eiropas IĪ tiesību LLM līdzdirektore Stokholmas Universitātē. Viņa ir arī Bird & amp; Bird juriskonsulte un vairāku rakstu un grāmatu par intelektuālā īpašuma jautājumiem autore.
Šis raksts pirmo reizi tika publicēts Alicante News septembra numurā.